Šovasar mums bija lieliska iespēja vadīt divvalodu nometni, kur bērni varēja iedziļināties latviešu valodā. Mēs visu nometni veidojām tā, lai norādījumi un aktivitātes notiktu tikai latviešu valodā. Ja kādam bija grūtības, tad bija tulkošanas draugi vai īsi paskaidrojumi pēc tam, un tas ļāva bērniem pašiem mēģināt saprast un uzdot jautājumus. Tas bija lielisks veids, kā viņiem iejusties valodā. Mums bija arī bērni no Latvijas, kas mācījās angļu valodu, un tāpēc valodas apmaiņa bija abpusēja un tiešām forša.
Mums arī pievienojās audzinātāji tieši no Latvijas, kas ienesa nometnē īstu latvisku noskaņu un kultūru. Mēs sadarbojāmies ar trim latviešu valodas skolotājiem, kas vadīja mazas grupas pa apmēram astoņiem bērniem. Grupas mainījās ar citām jautrām aktivitātēm, piemēram, Šefpavāru klase ar Janku Drulli. Šogad mums bija 42 nometnieki—vairāk nekā iepriekšējos gados—un mūsu aizrautīgie audzinātāji tiešām veicināja valodas apguvi.
Daudzi bērni teica, ka viņi ir iemācījušies daudz latviešu valodas un ar nepacietību gaida, kad varēs to lietot mājās. Mums bija pirmo reizi bija neliela grupiņa vecāko “VIP nometnieku”, kā mēs viņus mīļi saucām. Viņi bija vidusskolnieki, kuri galvenokārt bija šeit, lai mācītos valodu, bet arī palīdzēja jaunākajiem bērniem un darbojās kā mentori.
Kaut gan, beidzamos divus gadus mēs esam sākuši plānot šo jauno stila nometni, šī bija pirmā reize kad mēs to saucām "Divvalodu nometne". Viena no mūsu lielākām vēlmēm ir dot bērniem iespēju palikt nometnē ilgāk — sākumā piedalīties pirmajā periodā un pēc tam turpināt divvalodu nometnē, vai sākt ar divvalodas nometni un palikt uz mantojumu nometni. Tā kā mūsdienās ir tik svarīgi dot bērniem iespēju pavadīt vairāk laika prom no ekrāniem un tehnoloģijām, dzīvot dabā, mācīties valodu, spēlēt spēles un vienkārši būt kopā, nometne kļūst par ļoti īpašu vietu. Piedāvājot šādas ilgākas iespējas, mēs patiešām veicinām, lai bērni varētu pilnībā izbaudīt šo īpašo laiku latviešu vidē.
Inga Garbarino